BEGIN:VCALENDAR VERSION:2.0 PRODID:-//CERN//INDICO//EN BEGIN:VEVENT SUMMARY:Tālu prom\, tepat blakus: eksils kā kultūrvēsturisks fenomens un kultūrveidojoša pieredze / Far away\, close by: exile as a cultural-h istorical phenomenon and cultural-forming experience DTSTART:20220310T080000Z DTEND:20220311T140000Z DTSTAMP:20260810T072100Z UID:indico-event-147@conferences.lu.lv CONTACT:rudolfs_reinis.vitolins@lu.lv DESCRIPTION:Speakers: Andris Levāns\, Raivis Bičevskis\n\nIespējams\, k a izraidījums svešumā jeb eksils ir suģestējoša cilvēku emocijas un prātu saviļņojoša kultūras pieredze antīkās pasaules\, viduslaiku un ne tikai ilgā 20. gadsimta sabiedrībās. Šī pieredze atgādina par vēsturiski konkrētām situācijām\, kurās atsevišķu kopienu un indiv īdu eksistence\, izdzīvošana vai nāve bija atkarīga no diktētas izv ēles\, kad izraidījums bija jāpieņem kā piespiedu atsvešināšana no savas vietas\, vides un sevis. Kopienas vai tirāna lēmums\, kas diktē šādu gribu vai rada izvēles kontekstu\, formāli reprezentē kopīgo gr ibu\, bet bieži vien noklusina vai rētoriski samudžina jautājumu par t aisnīgumu un tiesiskumu. Eiropas kultūratmiņā šādu pieredzi kartē s tāsti par Diogenu un Arābijas Lorensu\, Oskaru Vaildu un seru Lanselotu\ , Mozu un Raini\, Tomasu Mannu un Danti\, Stefanu Cveigu un Sigismundu Fre idu\, Ovīdiju un Salmanu Rušdi. \n\nIkviena kultūra savā vēsturiskaj ā esamībā rada lomas\, piederības un jēgas kompleksus\, kuri veido\, formē\, raisa un strukturē indivīda pieredzes iespējas. Eksilanta loma s radītā dzīves izjūta un atraisītās artikulācijas arvien ir bijuš as pastāvīgs kultūru aprakstošs vēsturisks fenomens\, kam piemīt ne tikai traumējošs\, atsvešinošs un entropisks\, bet arī kultūrveidojo šs spēks: eksila pieredze ir pārsteidzoši bagātīga un daudzveidīga savā radošumā un izpausmēs. Šīs pieredzes liecības – tekstuālas\ , vizuālas un muzikālas – ir ne tikai palīdzējušas iegūt orientāc iju dzīvē citiem\, bet arī kvalitatīvi paplašinājušas cilvēka sevi s izpratnes horizontu. \n\nIzpratne un priekšstati par eksilu kā piespie du prombūtni vēsturiski veidojušies ne tikai tiesisku un ideoloģisku t radīciju ietekmē\, kad izraidītājs kā soģis kādam liek aiziet\, lai tādējādi radītu brīdinošu piemēru palikušajiem\, un sodot leģiti mē šādu rīcību kā rūpes par kopienas drošību\; taču vēl intens īvāk kolektīvā uztvere un priekšstati par eksilu ir formējušies lit erāru un it sevišķi autobiogrāfisku refleksiju ietekmē\, kas došanos prom interpretē kā vienīgo risinājumu savu eksistenciālo ideālu un intelektuālo kvalitāšu saglabāšanai. Ja nesenas traģiskas vēsturisk ās 2 pieredzes iespaidā vārda eksils vai trimda nozīmes mūsdienās va irs nav neitrālas\, tad vēsturiskie jēdzieni (exilium latīņu\, εξο ρία / eksoria\, arī φεύγω / pheúgō ‘es bēgu\, dodos prom’ sengrieķu val.)\, kas fiksē prombūtnes stāvokli cilvēkiem un lietām\ , var būt arī nosacīti neitrāli attiecībā uz piespiedu vai labprāt īgu savas vietas maiņas izvēli. Eksils\, tātad\, indivīda vai grupas lēmuma pieņemšanā obligāti neparedz kādu autoritatīvu rīkojumu vai represīvu mehānismu klātbūtni. Šis kultūras fenomens balansē starp ārējām ietekmēm un cilvēka paša lēmumu doties prom. Tādējādi j ēdziens eksils nav skatāms atrauti no tādiem radniecīgiem jēdzieniem un stāvokļiem kā piespiedu trimda\, prombūtne\, izolācija\, bēgšana vai pat ceļošana. \n\nLiecības\, kas ļauj sekot šīm perspektīvas m aiņām\, protams\, galvenokārt ir teksti. Tekstuālās refleksijas pied āvājam lasīt kā politiskas vai sociālas izolācijas pieredzes fiksāc ijas\, kas\, iespējams\, kalpo kā klātbūtni – it kā tepat un blakus esot – imitējoša tehnika: eksilantu tekstuālā pieredze liek to uztv ert kā atgriešanos liegtajā laikā un telpā. \n\nPar eksilu neērtuma dēļ var klusēt. Ja izvēlamies par to runāt\, tad šādai izvēlei aka dēmiskā vidē var būt vairāki apsvērumi. Samilzušas sociāli politis kas kolīzijas arvien ir saasinājušas indivīdu un kopienu identitātes jautājumus\, liekot apsvērt savu dzīvi un pasaules notikumus piederība s un izstumtības\, aiziešanas un palikšanas\, ārpusnieciskuma un tukš uma\, svešuma un savējuma kategorijās. Modernās antropoloģijas ir iem ācījušas raudzīties uz cilvēku kā nenovietotu\, ekscentrisku būtni\ , tādējādi uzsverot negatavo\, veidojamo\, radošo\, taču arī ambival enti bīstamo nenostabilizētības momentu un stihiju cilvēkā. Uz šī f ona šķiet būtiski nevis tūlīt paslēpties stabilās\, sociāli garant ētās un antropoloģiski stabilizētās cilvēka lomās\, bet doties tums as sirdī un iepazīt tās cilvēka pieredzes dimensijas\, kas paveras un izlaužas sarunā ar sevi esot eksilā.\n\nUz šādiem teorētiskajiem asp ektiem balstoties\, aicinām konferences dalībniekus interpretēt eksilu\ , pirmkārt\, kā fizisku prombūtnes stāvokli esot tālumā\, otrkārt\, kā politisku\, sociālu vai garīgu stāvokli – esot turpat blakus\, b et ar liegtu iespēju iesaistīties. Abu šo formu mijiedarbība – fizis kā un intelektuālā – piedāvā vēl citus eksila vēsturiskās\, poē tiskās un antropoloģiskās izpausmes un apjēgsmes veidus: eksils\, piem ēram\, kā vientulības un nepiederības izjūta\, kā sociāla vai polit iska disociācija\, kā bēgšanas vai soda līdzeklis un kā perspektīva s maiņa. Tepat jāpiezīmē\, ka šīs izpausmes spēj pārklāties\, pie mēram\, eksils kā piespiedu izsūtījums vienlaikus spēj kalpot par per spektīvas maiņu veicinošu stāvokli. Atsvešinātība un tukšums\, bē gšana\, slēpšanās un uzmācīga vēlme “vienkārši” iziet no publ isko normu ietvara ir ikdienas baiļu un neirožu trimdas mūsu pašu galv ās vai mūsu pašu kļūdu radītās sekas. Taču jebkura refleksija par šo stāvokli ir atgriešanās mēģinājums vai pat tās sākums. \n\nKon ferences fokusā ir eksils kā kultūrvēsturisks fenomens un kultūrveido joša pieredze\, tāpēc aicinām paraudzīties uz abiem šiem konceptiem starpdisciplinārā tvērumā Latvijas\, Baltijas jūras un Eiropas reģio nu senākā un pavisam nesenā vēsturē. Mēģināsim atbildēt uz jautā jumiem\, kurus šeit un tagad ļauj formulēt eksila izpētes pieredze un rosina vēstures un filozofijas\, sociālās antropoloģijas un literatūr as vēstures zinātņu diskursi: \n\nKā un ar kādu nolūku eksilants ref lektē savu stāvokli izraidījumā? \n\nCik atklāta vai maskēta ir eksi la vēsturiskā realitāte autobiogrāfiskajās liecībās? \n\nVai un kā atklājas estētiskā un ētiskā dimensija autobiogrāfiskajās eksilant u liecībās? \n\nKā šīs liecības formē uztveri un priekšstatus par eksilu kā vēsturisku un sociālu pieredzi? \n\nKā šī pieredze tiek ko dēta kopienas kolektīvajā atmiņā? \n\nKā šīs liecības par pieredz i eksilā ietekmē un formē atstātās kopienas identitāti? \n\nKāda ir šo tekstuālo\, vizuālo un tonālo autobiogrāfisko liecību sociālā un politiskā funkcija? \n\nKādi ir to mediji un mērķauditorijas? \n\nV ai par eksila izpausmi būtu saucams stāvoklis\, kad ekonomiski un sociā li depresīva vide “izraida” vai lēnām “apēd” un degradē kopie nu un atsevišķus indivīdus un visbeidzot izstumj un izraida tos? \n\nRi etumu kultūrā eksils ir akadēmiskām sarunām atvērta tēma\, kas dial ogā ar plašāku sabiedrību ļauj apzināt un apzināties tagadnes traus lumu.\n\n \n\nZoom pieslēgšanās saite 10. martā: https://lu-lv.zoom. us/j/97302931556?pwd=YmtXYXhJSjBFZ1NVaTViTlhKalhzUT09\n\nMeeting ID: 973 0 293 1556 Passcode: 454961\n\n \n\nZoom pieslēgšanās saite 11. martā:  https://lu-lv.zoom.us/j/93996970058?pwd=dXZwb1RZYkRKYmdMZTRSN21DbjFodz09 \n\nMeeting ID: 939 9697 0058 Passcode: 808337\n\nhttps://conferences.lu.l v/event/147/ LOCATION:Zoom URL:https://conferences.lu.lv/event/147/ END:VEVENT END:VCALENDAR