BEGIN:VCALENDAR VERSION:2.0 PRODID:-//CERN//INDICO//EN BEGIN:VEVENT SUMMARY:Aizmirstie: vēsturnieka un filozofa arods kā pagātnes tēlrade / The Forgotten: The Craft of the Historian and the Philosopher as Image-M aking of the Past DTSTART:20240509T063000Z DTEND:20240509T140000Z DTSTAMP:20260810T100900Z UID:indico-event-443@conferences.lu.lv DESCRIPTION:Speakers: Rudolfs_Reinis Vitolins\n\nAizmirstie: vēsturnieka un filozofa arods kā pagātnes tēlrade LU 82. starptautiskā zinātnisk ā konference\, VFF apvienotā vēstures un filozofijas sekcija Ideja un organizācija: Andris Levāns\, Raivis Bičevskis un Rūdolfs R. Vītoliņ š Rīga\, 2024. gada 9. maijs\, sākums plkst. 09:30\, klātienēKerkovi usa namā Kalpaka bulvārī 4 English below Gan vēsturnieka\, gan filoz ofa arods paredz sarunu\, kaut tikai teksta veidā\, ar saviem priekšgāj ējiem un kolēģiem in re – par uzdoto jautājumu\, pētīto problēmu\ , aplūkoto priekšmetisko lauku. Šī saruna var būt atbalstoša\, konfr ontējoša vai attaisnojoša\, savukārt sarunu biedri var būt – dzīvi vai miruši – attiecīgās tēmas akadēmiskie metri\, idiosinkrāti\, konjunktūristi\, margināļi un triksteri. Izvēloties 2024. gada LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences tēmu\, organizatori aicina uz s atikšanos tieši ar mirušajiem un piemirstajiem\, biedējoši valdzinoš ajiem\, ekstrēmi izaicinošajiem un bezkaunīgi melīgajiem cunftes brā ļiem un māsām\, kuru attiecības ar zinātni\, intelektuāļu vidi un s evi pretrunīgas padarīja ne tikai neērtu tēmu vai ideju izvēle\, bet arī bīstamā satuvināšanās ar politiskajām ideoloģijām un vēsturi skās izziņas robežapgabaliem. Par konferences tēmas vizuālo motīvu izraudzīta prerafaelīta Edvarda Bērnsa-Džonsa (Edward Burne-Jones) gl ezna “Merlina savaldzināšana” (The Beguiling of Merlin\, 1872/77). T ajā iztēlota viena no Arturiānas sižeta variācijām\, kurā burvi Mer linu pazemes cietumā (arī alā vai koka stumbrā) iesloga Ezera dāma (j eb Nimue vai Viviāna). Šī noburtība ir sekas bīstamam darījumam\, ku rā Viviāna bija sevi apsolījusi Merlinam\, ja tas atklās viņai visas savas okultās zināšanas. Tas bija liktenis\, kuru Merlins ar savām gai šreģa spējām paredzēja\, taču ļāvās tam. Šis bīstamās satikša nās sižets sniedz rosinošus poētiskas izteiksmes līdzekļus arī konf erences tēmai. Pagātnes un pasaules izziņa un tās izzinātāji spēj v iens otru spārnot\, apburt un ievilkt lamatās\, kaut arī esam skoloti u n daudz dzirdējuši brīdinājumus par ideju ietekmes (arī postošo) sp ēku. Un kādā dzīves mirklī arī solījušies\, ka ar mums tas nekad n enotiks. Vai otrādi\, esam apzināti devušies izaicinošu\, skandalozu t ēmu virzienā zinot\, ka maksājam augstu cenu: par intelektuālo darbu s abiedrības apziņā nospiežas labākajā gadījumā pretrunīgas reputā cijas zīmogs. Pat izķepurošanās var atstāt skumjas par zaudēto laiku ideju gūstā vai pat – brūci visai dzīvei. Konferences mērķis ir analizēt un skaidrot to\, kādiem laikmeta izaicinājumiem konkrēta vēs turnieka un filozofa neordinārās pieejas bija atbilde savam laikam – s ociāliem satricinājumiem\, kariem\, politiski utopiskām nākotnes gaid ām\, studentu nemieriem\, totalitārismam vai koloniālismam\, ekoloģisk ām krīzēm vai tehnoloģiskām revolūcijām\, kāda bijusi motivācija iet šos sānceļus un “malkas ceļus”. Konferences uzdevums ir rast a tbildes uz jautājumiem par ideju valdzinājumu\, kas “sola” atbildes un gaidu piepildījumu\, un tajās slēpto bīstamību – pazaudēšanos ideoloģiju šķietamajā patiesīgumā. Nepretendējot uz “pēdējo vā rdu”\, konference vēlas piedāvāt telpu\, kas ļautu vērot un skaidro t\, kā darbojas glūnošās ideju un likteņu lamatas\, un demonstrēt ar konkrētiem piemēriem\, cik svarīgi ir pētniekam gan vēstures zinātn ē\, gan filozofijā laikus atpazīt savu seju savā atspulgā – tekstā \, pētījumā\, izteikumā (pat ja šajā vēsturiskās pašizziņas pav ērsienā saskatīsim monstra vaibstus)\, un mācīties ar sapratni iztur ēties pret šķietami dīvaino\, smieklīgo\, neizprotamo\, netveramo un kādu brīdi nepieņemamo\; arī vēstures izpēte ir ceļš\, kurā “es mu izvaicājis sevi” (Hērakleits\, 101. fragments). Konferences dalīb nieki aicināti apsvērt un savos referātos meklēt atbildes uz šādiem jautājumiem:1. Kā top vēsturnieka vai filozofa pētījums? Kas nosaka j ēdzienu un kompozīcijas vienotību pētījumā? Vai pētnieki paši ir s pējīgi apzināties viņu darbu vadošās idejas\, pieejas veidus\, metod es un laikmeta pieprasījumu?2. Kā apieties ar pagājušo paaudžu atstā to mantojumu zinātnes nozarēs? Kad un cik lielā mērā ļauties pagātn es paradigmām\, ka tās diktē tagadnes izvēles\, kas ir “svarīgais ” un “nesvarīgais”\, “izpētāmais” un “pētniecībai nebūti skais”\, “derīgais” un “kaitīgais”?3. Kāda ir pētnieka loma sociālās un politiskās vēstures procesā? Vai pētnieks neizbēgami ra da mītus un darbojas ideoloģiju rāmjos? Vai iespējams objektīvs skat ījums uz vēsturi “no nekurienes” – a view from Nowhere (T. Neigels )? Kādi ir vēsturnieka vai filozofa uzdevumi sabiedrībā un kāda funkc ija aktuālajā sociālajā kontekstā ir pētījumiem par vēsturi?4. Vai ir svarīgi atcerēties par savas zinātņu nozares un pētījumu jomas v ēsturi un pārzināt perspektīvu izmaiņas tajās? Kādas vispār ir att iecības starp tradīciju\, jomas autsaideriem un jomas rāmju robežpārk āpējiem? Kur un kā notiek jomas “mainstrīma” un tai “ārpusējā ” robežu novilkšana? Vai svarīgi\, ka pastāv jomas paradigmas un ar ī tas\, ka tajās iejaucas “puer robustus” (T. Hobss) – “nejaukai s zeņķis”\, kas pārkāpj robežas un pārvar sliekšņus?5. Ko gūsta m šodien lasot nozares un jomas autorus\, kuri rakstījuši par vēsturi un filozofiju 19.-20. gadsimtā? Vai iespējams tos šodien lasīt arī ā rpus tīri historiogrāfiskas intereses? Kuri šī laika posma nozares un jomas pētnieki šodien ir aktualizējami un kāpēc?6. Ar kādām briesm ām saskaras vēsturnieks vai filozofs\, kad uzsāk savas pētījumu jomas izpēti? Vai šīs briesmas ir viendabīgas\, vai tās baro dažādi avot i? Kādi prieki sagaida vēsturnieku vai filozofu\, satiekoties ar nozares vai jomas sen vai nesen mirušiem biedriem? Kāpēc mēs joprojām lasām dažus savu jomu autorus\, bet citus – aizmirstam? Šī historiogrāfi skās ievirzes konference aicina humanitāro zinātņu\, īpaši vēstures \, literatūrzinātnes\, teoloģijas un filozofijas disciplīnu pārstāvj us\, lai mūs iepazīstinātu ar savas jomas ģeniālajiem (un tāpēc ar ī neizprotamajiem) metriem un dīvainajiem (un tāpēc šķietami labi kl asificējamajiem) autsaideriem\, skaidrotu viņu darbības ideju fonu todi en un apliecinātu šo ideju nozīmi šodien.  Dalībai ar referātu lū dzam Jūs sagatavot savas tēmas pieteikumu\, kurā sniegtas sekojošas zi ņas – vārds\, uzvārds\, pārstāvētā pētnieciskā institūcija un pētnieciskās intereses\, minēts referāta nosaukums latviešu un angļu valodās\, kā arī pievienot tēmas aprakstu līdz 850 rakstzīmēm. Pie teikumu lūdzam iesniegt\, sūtot uz e-pasta adresi rudolfs_reinis.vitolin s@lu.lv līdz 2024. gada 1. aprīlim ar tēmas norādi Aizmirstie. Konfer ences darbs notiks klātienē Kerkoviusa namā Kalpaka bulvārī 4\, 2024. gada 9. maijā\, nodrošinot iespēju ārvalstu referentiem uzstāties at tālināti. Sekcijas darbs tiks arī translēts Vēstures un filozofijas f akultātes Facebook profilā. Sīkākā informācija par sekcijas norises laikiem sekos.  The Forgotten: The Craft of the Historian and the Philo sopher as Image-Making of the Past 82nd International Scientific Confere nce of the UL\, the Joint Section of Faculty of History and Philosophy I dea and organization: Andris Levāns\, Raivis Bičevskis\, Rūdolfs R. Vī toliņš\, Rūdis Bebrišs Riga\, May 9th\, 2024\, 09:30\, in personKerko vius’s House\, Kalpaka boulevard 4 English translation by Rūdis Bebri šs The craft of both philosophers and historians relies on a conversatio n with their predecessors and colleagues\, even if only in textual form\, regarding specific questions\, research problems\, and discussed subject a reas. This conversation can be supportive\, confrontational\, or justifica tory\, while the conversation partners may include academic metricians\, i diosyncratics\, conjuncturists\, marginals\, and tricksters of the related topic\, whether alive or long gone. In choosing the topic for this sectio n of the 82nd International Scientific Conference of the UL\, the organize rs invite participants to specifically engage with the deceased and forgot ten\, the frighteningly enchanting\, extremely challenging and shamelessly deceitful guild brothers and sisters whose relationships with science\, t he intellectual environment\, and themselves were made discordant not only by choosing uncomfortable topics or ideas but also by dangerously nearing political ideologies and border-regions of historical knowledge.  As th e visual motif for the conference theme\, the organizers have chosen the p re-Raphaelite artist Edward Burne-Jones’s painting The Beguiling of Merl in (1872/77). It depicts a variation of an Arthurian legend in which the w izard Merlin is imprisoned underground (also in a cave or a tree trunk) by the Lady of the Lake (Nimue or Viviane). This beguiling is the consequenc e of a dangerous deal in which Viviane promised herself to Merlin if he re vealed all his occult knowledge to her. It was a destiny foreseen by Merli n’s clairvoyant abilities\, but he succumbed to it. This perilous encoun ter also provides thought-provoking poetic expressions for the topic of th e conference. The exploration and explorers of the past and the world can enchant\, bewitch\, and entangle\, even if we are knowledgeable and have h eard many warnings about the influence (even destructive power) of ideas. At some point in life\, we may have even promised ourselves that it will n ever happen to us. Or the other way around: we have consciously gone in th e direction of challenging\, scandalous topics\, knowing that we’re payi ng a high price for intellectual work – in the best case\, society recei ves but an imprint of conflicting reputation. Even going through with it c an leave us in sadness about the time lost in the captivity of ideas or\, worse\, a wound for a lifetime. The objective of the conference is to ana lyse and explain how the unconventional approaches of particular historian s and philosophers were responses to the challenges of their time – soci al upheavals\, wars\, politically utopian expectations of the future\, stu dent unrest\, totalitarianism or colonialism\, ecological crises\, or tech nological revolutions\; what was the motivation to go off the beaten path? The task of the conference is to find answers to the questions about the allure of ideas that “promise” solutions and the realization of expect ations but hold a hidden danger of getting lost in the seeming truthiness of ideologies. Without claiming the “last word”\, the conference aims to offer a space to observe and explain how the lurking traps of ideas and destinies work and find concrete examples of how important it is for rese archers of both history and philosophy to recognize their own face in thei r reflection – in a text\, research paper\, expression (even if\, in thi s turning point of historical self-awareness we perceive the features of a monster) – and to learn to deal with the seemingly strange\, funny\, in comprehensible\, ungraspable\, and momentarily unacceptable with understan ding. Even historical research is a path in which “I have sought for mys elf” (Heraclitus\, Fragment 101) The participants of the conference are invited to consider and seek answers to the following questions in their statements: 1. How does a historian’s or philosopher’s inquiry form? What determines the conceptual and compositional unity of the study? Are r esearchers themselves able to be aware of the leading ideas\, approaches\, methods\, and contemporary demands of their work?2. How should one deal w ith the legacy of previous generations in the scientific disciplines? When and to what extent should one let themselves depend on paradigms of the p ast that dictate the choices of the present on what is “important” and “unimportant”\, “researchable” and “non-essential for research ”\, “advantageous” and “disadvantageous”?3. What is the role of the researcher in the process of social and political history? Does the re searcher inescapably create myths and operate within the frameworks of ide ologies? Is an objective view from Nowhere (T. Nagel) towards history pos sible? What are the tasks of a historian or a philosopher in society? What function do studies of history serve in the current social context?4. Is it important to remember the history of one’s own scientific discipline and research field and know the changes in perspective within them? What e ven are the relations between tradition\, the outsiders\, and the border-c rossers of the discipline? Where and how is the border between the “main stream” and the “outside” drawn? Is it important that paradigms of t he field exist and that they’re entered by puer robustus (T. Hobbes) – “stout boys” – that cross boundaries and overcome thresholds?5. What do we gain today by reading authors who wrote about history and philo sophy in the 19th and 20th centuries? Is it possible to read them today ou tside of purely historiographical interest? Which researchers from this pe riod should be made relevant today and why?6. What dangers does a historia n or a philosopher encounter when beginning research in their field? Are t hese dangers uniform\, or do they stem from various sources? What joys awa it the historian or the philosopher when encountering the recently or long deceased colleagues of the discipline? Why do we still read some authors in our fields\, while others are forgotten? This historiographically focu sed conference invites representatives of the humanities\, especially hist ory\, literary studies\, theology\, and philosophy\, to introduce us to th e genius (and therefore incomprehensible) metricians and the odd (and ther efore seemingly well-classifiable) outsiders of their discipline\, explain their work’s ideational background at the time and affirm the significa nce of these ideas today. For participation with a presentation\, we ask to prepare a proposal with the following information – name\, surname\, representing research institution\, research interests\, title of the pres entation in Latvian and English\, and a description of the topic up to 850 characters. Please submit your proposals by sending them to the e-mail ad dress rudolfs_reinis.vitolins@lu.lvby April 1st\, 2024\, with the subject indication The Forgotten.  The conference will take place in person at the Kerkovius House on Kalpaka Boulevard 4 on May 9th\, with the option fo r foreign presenters to participate remotely. The section’s work will al so be broadcast on the Facebook profile of the Faculty of History and Phil osophy. More detailed information about the section’s schedule will fol low. \n\nhttps://conferences.lu.lv/event/443/ IMAGE;VALUE=URI:https://conferences.lu.lv/event/443/logo-2885287542.png URL:https://conferences.lu.lv/event/443/ END:VEVENT END:VCALENDAR