2024. gada 8. martā LU Bibliotēka organizē Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekciju, kurā pētnieki un bibliotēkas speciālisti diskutēs par aktuālākajām pētniecības tēmām bibliotēkzinātnē. Konference tiek organizēta LU Bibliotēkai sadarbībā ar LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļu.
Jautājumi par konferences norisi:
Mārīte Saviča
+371 67034864
marite.savica@lu.lv
Indico tehniskais atbalsts:
Emīls Mārtiņš Riekstiņš
+371 20304675
emils_martins.riekstins@lu.lv
Veselībpratība ir viens no nosacījumiem cilvēka labai veselībai,tāpēc pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta gan tās izpratnei un izpētei, gan arī apguves veicināšanai.
Ziņojuma mērķis ir sniegt ieskatu veselībpratības teorētiskajos modeļos, kā arī jaunāko pētījumu rezultātos.
-
Latvijas Universitātes Bibliotēkas pētījuma "Akadēmiskā personāla profesionālās literatūras lasīšanas paradumi" acīm neredzami secinājumi.
LU Bibliotēka ir viena no vadošajām augstskolu bibliotēkām Latvijā, kas sniedz informacionālo nodrošinājumu visām LU studiju programmām un pētniecības virzieniem, kā arī piedāvā klientiem plaša spektra servisu.
LU Akadēmiskajā centrā izvietotas LU Bibliotēkas divas nozaru bibliotēkas - Dabaszinātņu bibliotēka (izveidota 2015. gadā) un Zinātņu mājas bibliotēka (izveidota 2019. gadā). Šo bibliotēku uzdevums ir nodrošināt LU Akadēmiskajā centrā izvietotās piecas fakultātes ar nepieciešamajiem informācijas resursiem un nodrošināt servisa pieejamību LU saimei 24/7.
Lai pilnveidotu pakalpojumus un veicinātu krājuma kvalitātes attīstību, LU Bibliotēka 2023. gadā īstenoja lietišķo pētījumu, organizējot studējošo aptauju par viņu paradumiem Dabaszinātņu un Zinātņu mājas bibliotēkās. Aptaujā, izmantojot tiešsaistes aptauju rīku QuestionPro, piedalījās Bioloģijas fakultātes, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Ķīmijas fakultātes, Medicīnas fakultātes studējošie, t.sk. ārzemju studenti.
Aptaujā iegūtie dati uzskatāmi atspoguļo studējošo paradumus Dabaszinātņu un Zinātņu mājas bibliotēkās, kā arī iezīmē atsevišķas tendences. Prezentācijā sniegta iegūto datu analīze un secinājumi, kā arī piedāvāti priekšlikumi tālākai darba pilnveidei.
Nelielajā pētījumā ar kvalitatīvās kontentantalīzes palīdzību analizētas Informācijas pārvaldības bakalaura studiju programmas studentu rakstītās atmiņas par pirmo bibliotēkas apmeklējumu un lasīšanu bērnībā.
Referātā tiks atklāts, kādi iespieddarbi novadpētniecībā un dzimtas pētniecībā tapuši par Bauskas novada vietām un cilvēkiem pēdējo gadu laikā, kā arī tiks noskaidrota šo darbu autoru motivācija un informācijas institūciju, tai skaitā publisko bibliotēku iesaiste pētījumu gaitā un apskatīto iespieddarbu tapšanā.
20.gadsimta sākumā Latvijas Universitāte saņēma vērtīgu grāmatu dāvinājumu no Liepājas pilsētas bibliotēkas. Tās ir grāmatas par vēsturi, pasaules ģeogrāfiju, juridiska un teoloģiska rakstura literatūra, kas veidojusi daļu no Liepājas Vecbibliotēkas krājuma. Grāmatas, kas piederējušas Liepājas aristokrātiem - juristiem, rātskungiem, literātiem, tirgotājiem, atspoguļo laikmeta gaumi un vērtības sociālajā un kultūras dzīvē. Konferences lasījumā tiks prezentētas kultūrvēsturiski nozīmīgas grāmatas, kā arī reti un skaisti eksemplāri, kas savulaik rotājuši liepājnieku grāmatu kolekcijas, bet šobrīd glabājas Latvijas Universitātes Bibliotēkā.
-
Grāmatizdevēja Jāņa Rapas (1885-1941) bieži pieminētā kolekcija “Baltika” ir tikai daļa no viņa privātbibliotēkas, kuru 1932. gadā atpirka Latvijas Universitāte. Uz “Baltikas” tēmu plašākā nozīmē attiecināmie izdevumi tika izdalīti atsevišķi kā novadpētnieciska kolekcija, bet pārējais diemžēl tika izkliedēts vispārējā krājumā, nevis saglabāts vienotā veselumā. Caurskatot no J. Rapas iegādāto bibliotēku citādā, nevis tikai novadpētnieciskā aspektā, atceramies, ka viņš bija ne vien bibliofils, bet viens no XX gadsimta pirmās puses ietekmīgākajiem latviešu grāmatizdevējiem, līdz ar to viņa privātbibliotēkā atrodama arī literatūra par grāmatniecības tēmu. Prezentācijā piedāvāts ieskatīties šo izdevumu klāstā.
LU Bibliotēka ir saņēmusi filozofa LU profesora Augusta Milta (1928 – 2008) privātkolekcijas materiālus: darbu manuskriptus,lekciju pierakstus u.c. dokumentus. Saņemtais mantojums ir apstrādāts, referātā tiks sniegts ieskats profesora dzīves gājumā, profesionālajā un sabiedriskajā darbībā.
Pētījuma objekts ir dzejas krājumi un periodiskie izdevumi, kur ir publicēti Aspazijas dzejas tulkojumi no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Pētījuma mērķis ir sastādīt vienīgo bibliogrāfiju, kurā būtu iekļauti krājumi visās valodās, kur ir Aspazijas dzejas tulkojumi. Pētījuma sekundārais mērķis ir sniegt īsu informāciju par nozīmīgākajiem krājumiem un tulkotājiem. Pētījuma problēma: joprojām nav sastādīts vienīgs un pilns bibliogrāfiskais saraksts, kurā būtu iekļauti krājumi ar Aspazijas tulkojumiem visās valodās.Šīs pētījums ir aktuāls Aspazijas daiļrades pētniekiem, kā arī latviešu un krievu literāro sakaru kontekstā.
Referāts būs veltīts pētījumam, kas tika veikts maģistra darbā “Vācu daiļliteratūras tulkojumi latviešu grāmatniecībā no 1991. līdz 2000. gadam”. Tas ir pirmais mēģinājums latviešu grāmatniecības kontekstā aplūkot no 1991. līdz 2000. gadam tulkoto vācu daiļliteratūru. Lai arī latviešu literatūras sākotne un attīstība, tajā skaitā daiļliteratūras rašanās, ir saistīta ar tulkojumiem tieši no vācu valodas, bet tās attīstībā neviens posms nav iedomājamas bez tulkojumiem, tomēr līdz šim veiktie pētījumi neaplūko visus posmus nedz saistībā ar tulkojumiem no vācu, nedz citām valodām, un tie ir sporādiski. Šādā kontekstā tiek sniegts ieguldījums kopējā pētījumos balstīta priekšstata pilnveidē.
Pētījumā apkopota statistika par tulkojumiem, tulkotājiem un izdevējiem, tajā skaitā kontekstā ar kopējo grāmatu izdevējdarbību un daiļliteratūras tulkojumiem latviešu grāmatniecībā. Tā interpretēta, identificējot kopsakarības un iemeslus, kas radījusi tieši šādu realitāti. Sniegta atbilde pieņēmumam, ka pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990./1991. gadā tika izdota nevis jaunākā/aktuālākā tulkotā vācu daiļliteratūra, bet izmantotas atkārtotas izdošanas iespējas.
-