Speaker
Description
Makrofītu audžu izpēte kā pētnieciskā monitoringa komponente saistībā ar vides faktoriem Rīgas līča Mērsraga piekrastē uzsākta 1999. gadā. Ekoloģiskās kartēšanas griezums līdz 10 m dziļumam (litorāla/sublitorāla zona) atrodas Engures kā lagūnas tipa ezera sateces baseina teritorijā pret Mērsraga bāku. Veikta salīdzinoša analīze pamatojoties uz sugu daudzveidību un to biomasu (g sausā svara /m 2) litorāla un sublitorāla zonās. Litorāla/ sublitorāla zonā no Chlorophyta jeb zaļaļģu grupas biomasu veido Cladophora glomerata un Cladophora rupestris. Daudzgadīgā aspektā no 2005. gada ir novērojama šīs grupas biomasas samazināšanās. No Phaeophyta jeb brūnaļģu grupas pamatā biomasu veido Fucus vesiculosus un Spacellaria arctica. Litorāla zonā brūnaļģes ir labi attīstītas, ar vidējo biomasu 279 g sausā svara /m2 no 1999. līdz 2021. gadam. Jāatzīmē, ka 2018. un 2021.g. iezīmējās biomasas kritums ( 64 g sausā svara /m2), kas ir netipiski litorāla joslai 3m dziļumā. Savukārt sublitorāla zonā (5-9m dziļums) daudzgadīgā aspektā novērojams pakāpenisks biomasas kritums. Sārtaļģu jeb Rhodophyta grupas biomasu pamatā veido sekojošas sugas: Ceramium tenuicorne, Furcellaria lumbricalis, Polysiphonia fibrillosa, Polysiphonia fucoides.Šī makroaļgu grupa litoralā daudzgadīgā aspektā uzrāda dabiski zemas un stabilas vērtības, kas ir tipiski šai grupai, bet pieaugot dziļumam 5-9 m, to biomasa palielinās, jo izmainās gaismas spektrs. Šajā it kā labvēlīgajā zonā daudzgadīgi skaidri iezīmējas sārtaļģu biomasas kritums, līdzīgi kā ar zaļalģu grupu ar 2005. gadu. Biogēno vielu analīzes uzrāda lēnu koncentrācijas samazināšanos, īpaši NH4 un NO3 jonu saturus. Tomēr tas neizskaidro brūnaļģu un sārtaļgu biomasu samazināšanos tendenci īpaši sublitorāla zonā. Rezultāti liecina par Rīgas līča piekrastes ekosistēmu izmaiņām.
