Powered by Indico
v3.2.4
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina apmeklēt 81. Latvijas Universitātes starptautiskās konferences latvistikas plenārsēdi “Jokdaris un lelle: rakstnieks padomju laikā un telpā” 2023. gada 24. aprīlī Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.
Konference veltīta trim latviešu rakstniekiem, kuriem 2022. un 2023. gadā tiek svinēta simt gadu jubileja, – Visvaldim Lāmam, Bruno Saulītim un Ēvaldam Vilkam. Viņu rakstniecības laiks pagāja padomju laikā, viņi bija šī laikmeta izteicēji, sociālistiskā reālisma robežu ievērotāji un pārkāpēji.
Rakstnieks un publicists Visvaldis Lāms (1923–1992) ir sešpadsmit romānu un vairāku garstāstu autors. Bijis iesaukts latviešu leģionā, šai tēmai veltījis vairākus darbus. Par darbiem “Baltā ūdensroze” (1958) un “Kāvu blāzmā” (1958) nonācis ideoloģizētās kritikas uzmanības centrā, kuras rezultātā rakstniekam uz septiņiem gadiem tika liegta publicēšanās iespēja un romāns “Kāvu blāzmā” tika pilnībā izdots tikai pēc vairāk nekā 30 gadiem. Vairāku Visvalža Lāmu darbu centrā ir cilvēks – cilvēks un darbs, cilvēks un laiks, cilvēks un vēsture, dzīvi un cilvēkus neidealizējot.
Rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks Bruno Saulītis (1922–1970) rakstījis dzeju, prozu un bērnu literatūru. Pirmajā dzejas krājumā “Pret rītu” (1943) dominē dziļi izjusts individuāls pārdzīvojums. Par nozīmīgāko prozas darbu gan apjoma, gan tēloto notikumu un mākslinieciskajā ziņā uzskatāms romāns “Ošu gatve” (1969), kur attēlotas pēdējās Otrā pasaules kara dienas Latvijā un pirmās miera dienas. Ar augstu profesionālu meistarību atdzejojis no vācu, angļu, krievu un lietuviešu valodas, rakstījis dzejas kritiku. Vadījis Latvijas Valsts izdevniecības daiļliteratūras redakciju.
Rakstnieks un žurnālists Ēvalds Vilks (īstajā vārdā Ēvalds Lācis; 1923–1976) ir viens no 20. gadsimta otrās puses latviešu īsprozas meistariem. Nozīmīgākie darbi: stāsti “Divpadsmit kilometri” (1963), “Pusnakts stundā” (1968), īsprozas krājumi “Zaļais koks” (1960), “Mežonis” (1968), izlase “Labs paziņa” (1973). Strādājis periodiskajos izdevumos – laikrakstā “Padomju Jaunatne”, žurnālā “Zvaigzne”, vadījis laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļu, ievedis literatūrā daudzus jaunos autorus.
Galvenie konferences tēmu loki: cenzūra un pašcenzūra; literatūras kodu maiņa; Rīga rakstnieku darbos; valoda rakstnieku darbos; folklora un mitoloģija; romāns, stāsts, eseja – žanrs, naratīvs, laiktelpa, tematika; dzeja un tās poētika; recepcijas jautājumi; pārejošais un paliekošais.
Konferences pirmajā dienā, 24. aprīlī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Kamerzālē, Ziemeļblāzmas ielā 36 (sākums plkst, 10.45), notiks priekšlasījumi par Visvalža Lāma daiļradi un personību, uzstāsies LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas pētnieki un mācībspēki Ieva Kalniņa, Ausma Cimdiņa, Ojārs Lāms un doktoranti Evija Laganovska, Ilze Jansone, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, doktora zinātniskā grāda pretendente Madara Eversone, Raiņa un Aspazijas muzeja (Memoriālo muzeju apvienība) pētnieks Jānis Zālītis, Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte Ilona Miezīte un Latvijas Nacionālā arhīva galvenais arhīvists, doktora zinātniskā grāda pretendents Guntis Vāveris. Pēc zinātniskajiem referātiem notiks kino seanss “Visvaldi Lāmu pieminot” un ekskursija “Seno Rīnūžu atblāzmas lāsumi postpadomju Vecmīlgrāvī”.
Konferences otrajā dienā, 25. aprīlī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes 305. auditorijā, Visvalža ielā 4a (sākums plkst, 10.00), par Ēvaldu Vilku un Bruno Saulīti referēs literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons, Liepājas Universitātes profesore Zanda Gūtmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Oga, LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektore un doktora zinātniskā grāda pretendente Sigita Kušnere un Daugavpils Universitātes doktorante Līga Struka.
Konferences akadēmiskā organizatoriskā komiteja: Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, Dr. philol. Ieva Kalniņa, Dr. philol. Ojārs Lāms, Dr. philol. Jānis Oga.
Konference tiek rīkota valsts pētījumu programmas projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003) ietvaros.