Ilgtermiņa vides un ekoloģiskie pētījumi Latvijā / Long-term environmental and ecological research in Latvia

Contribution List

1. CEĻĀ UZ UNIFICĒTU OBLIGĀTO NOVĒROJUMU PARAMETRU SISTĒMU EIROPAS ILGTERMIŅA EKOSISTĒMU PĒTĪJUMU TĪKLĀ

Prof. Viesturs MELECIS

Sabiedrības daudzveidīgā mijiedarbība ar vidi, tai skaitā vides piesārņošana, zemes izmantošanas struktūras izmaiņas un globālās klimata pārmaiņas rada daudzveidīgu ilgtermiņa ietekmi uz ekosistēmām, jaunus globālus riskus un jaunus izaicinājumus zinātniekiem. Lai zinātne varētu sniegt adekvātas atbildes uz šiem izaicinājumiem, nepieciešama visaptveroša izpratne par procesiem vidē, par to...

6. LUBĀNAS EZERA PALEOHIDROLOĢISKO APSTĀKĻU IETEKME UZ AKMENS LAIKMETA IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVEIDU

Anna Batraga

Lubāna līdzenums ir unikāla vieta Latvijā ar sarežģītu un interesantu ģeoloģisko uzbūvi, savdabīgu hidrogrāfisko tīklu un ir viens no lielākajiem akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģioniem Eiropā. Par Lubāna ezera un tā apkārtnes savstarpējo mijiedarbību gadu tūkstošu gaitā, seno cilvēku klātbūtni un aktivitātēm ezera nogulumos ir atrodamas daudz dažādas liecības gan mūsdienu Lubāna,...

5. MAKROFĪTU AUDZES LITORĀLA/SUBLITORĀLA ZONĀS ENGURES LTER TERITORIJĀ

Elmīra BOIKOVA

Makrofītu audžu izpēte kā pētnieciskā monitoringa komponente saistībā ar vides faktoriem Rīgas līča Mērsraga piekrastē uzsākta 1999. gadā. Ekoloģiskās kartēšanas griezums līdz 10 m dziļumam (litorāla/sublitorāla zona) atrodas Engures kā lagūnas tipa ezera sateces baseina teritorijā pret Mērsraga bāku. Veikta salīdzinoša analīze pamatojoties uz sugu daudzveidību un to biomasu (g sausā svara /m...

4. VIDES APSTĀKĻU IZMAIŅU IETEKME UZ RAGANU PURVA ATTĪSTĪBU VĒSTURISKĀ UN MŪSDIENU SKATĪJUMĀ

Inese Silamiķele (Latvijas Universitāte)

Pēdējā gadsimta laikā, gan tiešā gan netiešā veidā purvus, it sevišķi to hidroloģisko režīmu būtiski ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība. Hidroloģiskais režīms ir faktors, kas nodrošina vai kavē purva ekosistēmas attīstību un kūdras uzkrāšanās intensitāti, vai izmaiņas tās īpašībās un mineralizēšanās pakāpē. Pazeminoties purva ūdens līmenim mainās veģetācijas struktūra un bieži – palielinās...

3. ZĀLĀJU BIOTOPU EKOLOĢISKĀS ATJAUNOŠANAS EFEKTIVITĀTES MONITORINGA VADLĪNIJAS

Dr Solvita Rūsiņa (asoc.prof., dr.geogr.)

Ekoloģiskā atjaunošana ir mērķtiecīgu darbību kopums, kas palīdz atjaunoties ekosistēmai, kas ir bijusi degradēta, bojāta vai iznīcināta. Ekoloģiskās atjaunošanas mērķis ir ievirzīt degradētu ekosistēmu atveseļošanās trajektorijā, palīdzot tai tuvināties mērķekosistēmai jeb atsauces ekosistēmai un pielāgoties vietējām un globālām pārmaiņām, ka arī saglabājot un veicinot tās sugu noturību un...