Speaker
Description
Ievads. Daudzveidīgie darba vides riska faktori nosaka veselības aprūpi kā augsta riska jomu nodarbinātajiem, turklāt pētījumos konstatēts, ka psihosociālie riska faktori nozarē ir sastopami biežāk, nekā tradicionālie darba vides riska faktori. Latvijā trūkst pētījumu par psihosociālo risku ietekmi uz nozarē nodarbinātajiem, kā arī par veselības veicināšanas pasākumiem.
Pētījuma mērķis bija pētīt un analizēt psihosociālos riskus veselības aprūpē nodarbinātajiem un izstrādāt veselības veicināšanas pasākumus organizācijā X. Pētījumā tika pielietotas šādas metodes: NASA-TLX metodika nodarbināto darba kopējās slodzes novērtēšanai (Hart, 2006) un psihosociālo riska faktoru novērtēšanai – Kopenhāgenas psihosociālo risku (PSR) novērtēšanas aptauja (III) (Kristensen et al., 2005). Pētījumā piedalījās 33 sievietes un 6 vīrieši dažādas vecuma grupās. Pirms pētījuma uzsākšanas tika saņemta LU ĶF Ētikas komitejas atļauja (2023. g. 23.02., prot. Nr. 4).
Rezultāti. Pētījumā piedalījās 24 ārsti vai funkcionālie speciālisti, 9 medicīnas māsas un 6 darbinieki – palīgpersonāls vecumā no 24 līdz 65 gadiem. Novērtējot psihosociālos riskus pētītajam kontingentam pēc Kopenhāgenas PSR anketas (III) metodikas, iegūtie rezultāti ir šādi: kritiskākie faktori, kas ietekmē nodarbinātos pamatā visās profesijās, ir veselības stāvokļa pašnovērtējums (38,46±18,64), vadītāju atzinība (47,44±27,62), darba un privātās dzīves balanss (54,17±27,57). Tas liecina par PSR potenciāli augstu ietekmi uz darbinieku veselību un nepieciešamību īstenot veselības veicināšanas pasākumus organizācijā. Nodarbināto būtiskākie riska faktori, novērtējot garīgās un fiziskās slodzes mijiedarbību ar NASA-TLX metodiku, ir: ar darba saturu, darba slodzi un darba laika organizāciju saistītie riski visu profesiju pārstāvjiem. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem tika izstrādāti veselības veicināšanas pasākumi, kas vērsti uz garīgās slodzes mazināšanu, organizācijas darba kultūras veicināšanu, darba organizatorisko jautājumu pilnveidošanu komandā.
Secinājumi. Veselības aprūpē nodarbinātie pakļauti psihosociālajiem riskiem darbā, ko apliecina iegūtie rezultāti, pielietojot Kopenhāgenas PSR aptauju (III). Nodarbinātajiem veselības aprūpē dominējošā ir garīgā slodze, fiziskā piepūle un temporālā slodze saskaņā ar NASA-TLX metodiku. Veselības veicināšanas pasākumiem darbā ir būtiska nozīme psihosociālo risku ietekmes mazināšanai.
Atslēgvārdi: psihosociālie riski, veselības aprūpe, slodze, veselības veicināšana.
