2024. gada 21. martā Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvarā norisināsies LU Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas doktorantu organizētā sekcija “Prāts un miers”, ar uzsaukumu “Par prātu (die Vernunft) un mūžīgo mieru (der ewige Friede)”. Pasākumā uzstāsies filozofijas doktoranti un humanitāro zinātņu pētnieki ar referātiem par filozofijas vēsturē un šodienā būtiskiem konceptiem – prātu un mieru.
Konferences sekcijas tēma ir pieteikta par godu 1724. gadā dzimušā un Latvijā labi pazīstamā vācu filozofa Imanuela Kanta 300 gadu jubilejai. Imanuels Kants ir viens no visvairāk zināmajiem jaunlaiku un modernās filozofijas autoriem, kura doma aptver gan teorētiskās, gan praktiskās filozofijas jomas un kura interpretācijas un lasījumi veidojuši Eiropas filozofiju 19. un 20 gadsimtā, un arī 21. gadsimta sākumā. Rīgā izdotā Kanta “Tīrā prāta kritika” (Kritik der reinen Vernunft, 1. izd., 1781; 2. izd., 1787), par kuru Arturs Šopenhauers izteicās, ka tā ir “svarīgākā grāmata, kāda jebkad Eiropā uzrakstīta”, ir viens no filozofijas pamattekstiem. Tajā paustās domas par mūsu izziņas iespējām un robežām ir pamats Kanta kritiskās filozofijas veidotajai pārejai no teorētiskā uz praktisko prātu. Kanta transcendentālās filozofijas aprises arhitektoniski noapaļo “Praktiskā prāta kritika” (Kritik der praktischen Vernunft, 1788, Rīga) un “Spriestspējas kritika” (Kritik der Urteilskraft, 1790, Berlīne/Liepāja). Kanta izziņas teorija, antropoloģija, ētika (“Praktiskā prāta kritika”, “Tikuma metafizikas pamatojums” (Grundlegung zur Metaphysik der Sitten, 1785, Rīga), vēstures un tiesību filozofija, zinātņu un sabiedrības filozofija, reliģijas un dabas filozofija, estētika un izglītības filozofija ir nozīmīgs aktuālās filozofijas depozīts, kura ietekme sniedzas tālāk par vācu ideālisma, romantisma, neokantisma strāvojumiem, tam ir eiropeiskas un globālas dimensijas.
2024. gadā – Kanta gadā – atceroties par filozofa ieguldījumu, aicinām sekcijas dalībniekus kļūt par jaunu ideju un reāliju konstituējošajiem subjektiem un pievērsties Kanta filozofijā bieži minētiem konceptiem – prātam un mieram mūsdienu aktuālos kontekstos.
Lai arī sekcijas mērķis ir, pirmkārt, daudzināt Kanta sniegumu, sekcijas dalībnieki ir aicināti piedalīties ar referātiem, kas aplūko prāta un miera problemātiku arī citos filozofijas ietvaros, risinot jautājumus par miera un prāta savietojamību, mūžīgā miera un harmonijas pastāvēšanas iespējām, sabiedrības politiskajiem un sociālajiem aspektiem un prāta un likumu mijiedarbību. Aicinājums ir atcerēties par Imanuela Kanta darba “Uz mūžīgu mieru” (Zum ewigen Frieden, 1. izd., 1795; 2. izd. 1796, Kēnigsberga) vārdiem par “ķēnišķīgajām tautām”, kuru dzīvi vada tiesiskums un morāle.
Reģistrācija līdz 17. martam.
Programma tiks publicēta līdz 19. martam.
