Speaker
Description
Pētījums ir par smago kravas transportlīdzekļu kustības ierobežojumu ietekmi uz gaisa kvalitāti Rīgā, īpaši koncentrējoties uz piesārņojuma līmeņiem pirms un pēc šo ierobežojumu ieviešanas. Pētījums balstās uz bažām par gaisa piesārņojumu, it īpaši slāpekļa oksīdiem (NOx) un cietajām daļiņām (PM), kas ir kaitīgi cilvēku veselībai. Pētījums analizē Rīgas gaisa kvalitātes izmaiņas, salīdzinot datus pirms un pēc smago transportlīdzekļu piekļuves ierobežojumiem.
Darbs apskata transporta sektora lomu gaisa piesārņojuma veidošanā, norādot, ka ceļu kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar gaisa piesārņojuma palielināšanos. Pētījums arī norāda uz PM5; PM2.5; NO2 un BTX koncentrāciju pieaugumu, pirms normatīvā regulējuma ieviešanas, kas izraisa priekšlaicīgu mirstību un citas veselības problēmas.
Pētījuma metodoloģija ietver literatūras pārskatu un datu apkopošanu par Rīgas gaisa kvalitāti, salīdzinot to ar smago transportlīdzekļu ierobežojumu ieviešanu. Rezultāti liecina, ka Rīgā joprojām tiek pārsniegtas ES gaisa kvalitātes normas, un tiek uzsvērts par nepieciešamību pēc mērķtiecīgākiem pasākumiem, lai mazinātu piesārņojumu.
Darbs arī aplūko citās pilsētās veiksmīgi īstenotos gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumus, piemēram, zemo emisiju zonas (LEZ), un secina, ka līdzīgas stratēģijas varētu uzlabot gaisa kvalitāti arī Rīgā. Turklāt tiek izcelta nepieciešamība pēc pastāvīgas gaisa kvalitātes uzraudzības, arī sabiedrības un valdības sadarbības, lai sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus.
