Kriminālprocess pastāv, lai valsts efektīvāk varētu aizsargāt Satversmē noteiktās vērtības no noziedzīgiem apdraudējumiem, piemēram, kāda nozīme ir tiešuma principam tiesvedībā, kā cietušais var sekmēt procesa norisi, kā atjaunot personas tiesības uz īpašumu. Vienlaikus ikviens kriminālprocess pats rada iesaistīto personu tiesību ierobežojumus. Nenoliedzami tas notiek gan piemērojot piespiedu līdzekļus, gan konfiscējot mantu. Pēdējos gados īpaši aktuāla ir nevainīguma prezumpcijas izpratne, apgrieztā pierādīšanas pienākuma pieļaujamība un brīdis, ar kuru personu var atzīt par vainīgu. Konferencē zinātnieki analizēs riskantos jeb problēmjautājumus, kur nepieciešams skaidrāks normatīvais regulējums, kur jāveido labāka izpratne vai jānovērš kļūdas praksē.
Vadītājs Gunārs Kūtris
Zoom saite: https://lu-lv.zoom.us/j/92930532988
