Speaker
Description
Ievads. Latvijā šobrīd notiek četru augstākās izglītības iestāžu – zinātnisko universitāšu, reorganizācijas process. Tiek samazināts esošo fakultāšu un zinātnisko institūciju skaits, nenovēršama ir akadēmisko un it sevišķi atbalsta jeb administratīvo darbinieku skaita konsolidācija. Šāds process rada psiho emocionālu spriedzi un izpaužas universitāšu darbinieku kognitīvajās darba slodzes pieaugumā. Viens no stresa ietekmes rezultātiem ir paaugstināta miegainība darba laikā, veicot darba pienākumus, it īpaši bīstami tas ir situācijās, kad darba pienākumos ietilpst vadīt automobili veicot darba pienākumus vai arī pārvietojoties ar auto no rīta no dzīvesvietas uz universitāti un vakarā pretējā virzienā. Savlaicīgi piefiksēts darbinieka paaugstināts miegainības līmenis var novērst ceļa satiksmes negadījumu vai cita veida negadījumu darbiniekam veicot darba pienākumus.
Pētījuma mērķis bija pētīt universitātes administratīvā personāla miegainības līmeni. Pētījumā piedalījās 55 administratīvie darbinieki ar darba stāžu universitātē vairāk par vienu gadu un ar autovadītāja stāžu lielāku par vienu gadu.
Tika pielietotas šādas metodes: darbinieku aptauja, balstīta uz Epforta miegainības skalas aptaujas modificētas veidlapas, iegūto datu datorizēta apstrāde.
Rezultāti. Datu apstrāde uzrādīja, ka administratīvie darbinieki, ar darba stāžu universitāte lielāku par 11 gadiem, ir mazāk noturīgāki pret iespēju aizmigt braucot ar automobili, nekā darbinieki ar darba stāžu universitātē no viena gada līdz desmit gadiem ieskaitot.
Secinājumi. Epforta miegainības skalas metodes pielietošana ir piemērota, lai noteiktu administratīvā personāla kognitīvo darba slodzi, pētījums ir jāturpina ar metodes modificēšanu, atbilstošu mūsdienu transporta un darba vides specifikai.
Atslēgvārdi: kognitīvā darba slodze, administratīvais personāls, Epforta miegainības skala.
