18 February 2022
Zoom
Europe/Riga timezone

ATTĀLINĀTĀ DARBA APSTĀKĻU ATŠĶIRĪBAS STARP DZIMUMIEM LATVIJĀ COVID-19 PANDĒMIJAS LAIKĀ

18 Feb 2022, 16:15
5m
Zoom

Zoom

https://lu-lv.zoom.us/j/96768168205?pwd=cGhlSHRuWENUTlZvZlNXY1JJSzRQQT09 Meeting ID: 967 6816 8205 Passcode: 025733

Speaker

Lāsma Akūlova (Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts)

Description

Ievads. Lai ierobežotu SARS-CoV-2 (turpmāk COVID-19) vīrusa izplatību, darba devēji pandēmijas laikā bija spiesti pielāgot biznesa procesus, t.sk. darbu organizējot attālināti. Tādējādi darbiniekiem darba apstākļi krasi mainījās no ierasti nodrošinātās biroja vides uz pašiekārtotu darba vietu mājās.
Pētījuma “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai” mērķis bija izvērtēt COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz nodarbinātību un nodarbinātības formu izmaiņas no nodarbināto un darba devēju puses. Minētā pētījuma un tā turpinājuma laikā savāktie dati tika izmantoti, lai novērtētu darba devēju sniegto atbalstu un tā atšķirības abu dzimumu attālinātā darba veicējiem.
Pētījumā tika veikta nodarbināto anketēšana 2 viļņos – 2020. gada rudenī (1006 pilnas anketas, 437 attālinātā darba veicēji, 16,1% vīrieši un 83,9% sievietes) un 2021. gada pavasarī (1027 pilnas anketas, 544 attālinātā darba veicēji, 24,9% vīrieši un 75,1% sievietes), abos pētījumos vidējais vecums - 43,1 gadi. Pētījumā analizētas atšķirības starp dzimumiem par darba devēju nodrošinātajiem pasākumiem, kas ir bijuši nepieciešami, taču nav tikuši nodrošināti.
Aptauju dati tika iegūti, izmantojot REDCap (Research Electronic Data Capture) elektronisko datu ievākšanas un apkopošanas rīku. Datu apstrāde veikta, izmantojot datu apstrādes programmas IMB SPSS 26. versiju.
Rezultāti. 1. aptaujas vilnī par 10,8% vairāk sieviešu atzīmēja, ka darbam attālināti bija nepieciešams dators, tomēr tas netika nodrošināts (2. vilnī par 14,3% sieviešu vairāk). Tāpat 1. vilnī par 12,2% vairāk sieviešu norādīja, ka bija nepieciešams datora galds un krēsls, bet tie netika nodrošināti (2. vilnī par 4,8% vairāk sieviešu). Sievietes biežāk atzīmēja, ka bija nepieciešama apmācība, kā mazināt stresu, tomēr tā netika nodrošināta (1. vilnis - 10,8%, 2. vilnis - 7,0%). Papildus, 1. vilnī par 12,9% vairāk sieviešu (2. vilnī par 8,4% vairāk sieviešu) minēja, ka darba devējs nav noskaidrojis, kādos apstākļos darbinieks strādā.
Secinājumi. Abos COVID-19 viļņos sievietes saņēmušas mazāku atbalstu no saviem darba devējiem, jo viņas biežāk nekā vīrieši norādīja, ka darba devēju veiktie pasākumi bijuši nepieciešami, bet nav īstenoti. Pandēmijas 1. vilnī novērojama lielāka atšķirība nekā 2. vilnī. Domājams, darba devējs viena uzņēmuma ietvaros nodrošina vienādu attieksmi pret abu dzimumu darbiniekiem, bet atšķirības starp dzimumiem var skaidrot ar atšķirīgo dzimumu īpatsvaru nozarēs strādājošo darbinieku vidū (riska nozares - izglītība un valsts pārvalde).
Atslēgvārdi: attālinātais darbs, COVID-19, dzimumu atšķirības

Primary authors

Prof. Ivars Vanadziņš (Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts) Dr Linda Matisāne (Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts) Mrs Linda Paegle (Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts) Lāsma Akūlova (Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts)

Presentation materials

There are no materials yet.