Speaker
Description
Ievads. Veselības aprūpe ir viena no lielākajām un komplicētākajām tautsaimniecības nozarēm gan Latvijā, gan Eiropā, kurā sastopami daudzi specifiski darba vides riski, sākot ar ergonomiskajiem, psihoemocionāliem, ķimiskajiem u.c. riskiem. Muskuļa un skeleta sistēmas slimību skaits turpina strauji pieaugt visās tautsaimniecības nozarēs, t.s. veselības aprūpē nodarbinātajiem un jaunāko pētījumu dati uzrāda, ka operējošā bloka personāls dažādās apakšpecialitātēs bieži sūdzas par muskuļa, skeleta diskomfortu, sāpēm un nogurumu galvenokārt kakla, plecu un muguras daļā, ko rada slikta ergonomika darba laikā, kā arī ergonomisko apmācību trūkums.
Pētījuma mērķis: pētīt ergonomiskos riskus un noguruma cēloņus veselības aprūpē nodarbinātā operējošā bloka personālam un izstrādāt veselības veicināšanas pasākumus. Pētījums tika veikts ar LU KRMI Zinātniskās izpētes Ētikas komitejas atļauju 2020.17.11.
Metodes: Pētījumā tika izmantotas neinvazīvas metodes: nodarbināto aptaujas anketa, Borga skala, pirms un pēc darba maiņas veikti miotonometriskie mērījumi, asinsspiediena mērījumi, rokas spēka mērījumi, slodzes indeksa noteikšanai izmantota NASA TLX metode.
Klīniskajā pētījumā piedalījās 22 operējošā bloka personāls – ārsti- ķirurgi (vid. vecums 41,50 ± 7,546), māsas (vid. vecums 46,67 ± 11,136), ārsti- ķirurgi rezidenti (vid. vecums 26,67 ± 1,528), kuri pakļauti lielai darba slodzei, piespiedu darba pozām, muskuļu noslodzei, nepietiekamām atpūtas pauzēm, fizisko aktivitāšu trūkumam. Gandrīz visiem pētījumā iesaistītajiem bija paaugstināts ĶMI.
Pētījumi rezultāti. Aptaujas anketas rezultāti saskanēja ar literatūras analīzes datiem un Nodarbināto subjektīvo vērtējumu pēc Borga skalas.
Miotonometrijas rezultāti uzrādīja, ka visās profesiju grupās visvairāk noslogotas šādas muskuļu grupas: labais, kreisais m. trapezius un m. tibialis anterior. Muskuļu nogurums pamatā atbilst II un III muskuļu slodzes grupu kategorijai, kas liecina, ka maiņas laikā muskuļu nogurums pieaug. Rokas spēka mērījumi uzrādīja, ka visās profesiju grupās pēc darba maiņas rokas saķeres spēks samazinās. Asinsspiediena mērījumi uzrādīja, ka visās profesiju grupās pēc maiņas sistoliskais un diastoliskais spiediens bija augstāks nekā pirms maiņas, kas liecina, ka operējošā bloka personāls strādā pārslodzes režīmā. NASA-TLX metode uzrādīja, ka ķirurgi vairāk pakļauti garīgai spriedzei, bet operāciju māsas – garīgai un fiziskai slodzei.
Secinājumi. Ergonomiskie riski darbā ir saistīti ar operējošā bloka personāla nogurumu darba laikā. Izvēlētās objektīvās noguruma analīzes metodes ir ērti pielietojamas, lai noteiktu muskuļu nogurumu pirms un pēc darba maiņas. Izstrādāti veselības veicināšanas pasākumi,kas vērsti uz noguruma mazināšanu operējošā bloka personālam.
Atslēgvārdi: muskuļu nogurums, operējošā bloka personāls, slodze, veselības veicināšana
