Speakers
Description
Ievads. Latvijā dažādās tautsaimniecības nozarēs, t.s. atkritumu šķirošanas un savākšanas nozarē strādājošiem strauji pieaug ar darbu saistītās muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, kuru galvenais cēlonis ir nelabvēlīgie ergonomiskie riski darbā: ilgstoša piespiedu darba poza, roku un plaukstu pārslodze darbā, redzes sasprindzinājums u.tml., kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Darba devēji veic darba vietu ergonomisko risku vērtēšanu, lai nodrošinātu nodarbinātajiem drošu, ergonomisku, sakārtotu darba vidi un samazinātu neatbilstošus darba apstākļus, atrodot individuālu pieeju dažādām atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā esošām darba vietām. Veiktais ergonomisko risku audits atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā liecina, ka multidisciplināra pieeja šo jautājumu risināšanā sniedz efektīvu rezultātu veselība saglabāšanā.
Pētījuma mērķis bija pētīt uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem (virpotājiem, diagnostikas elektriķiem, autoatslēdznieki, atkritumu šķirotāji, atkritumu automašīnu šoferi, būvgružu automašīnu šoferi, atkritumu krāvēji) ergonomiskos riskus, noteikt darba slodzes, darba vides apstākļus un sniegt rekomendācijas darba vides uzlabošanai.
Tika pielietotas šādas metodes: audita jautājumi un intervijas, individuāla darba vietu apskate, analīze un darba vides mērījumi (darba galdu, iekārtu augstumi atbilstoši antropometriskajiem rādījumiem, ergonomisko risku novērtēšana, Quick Exposure Check (QEC), REBA (Rapid Entire Body Assessment), RULA (Rapid Upper Limb Assessment), indikatīvie darba vides mērījumi).
Rezultāti. SGR – A un C metodes, Rula, Reba rezultāti uzrādīja, ka darbinieki, kuri strādā atkritumu šķirošanā un atkritumu kraušana darba slodze ir paaugstināta un vairāk noslogoti ir plaukstu, plecu un muguras locītavas un muskulatūra. Savukārt darbiniekiem, kas strādā par virpotājiem, diagnostikas elektriķiem, autoatslēdznieki darba riska pakāpe ir II, darbinieki darba slodze saistīta ar atkātotām kustībām un neērtām darba pozām (ergonomiskiem darba riskiem). Atkritumu automašīnu šoferi un būvgružu automašīnu šoferi, darbinieki darba slodze saistīta ar atkātotām kustībām un neērtām darba pozām (ergonomiskiem darba riskiem).
Darba vietu audits uzrādīja, ka septiņām darba vietām riska pakāpe ir II un divām darba vietām riska pakāpe ir III. Nav ievērots drošas, produktīvas un pārskatāmas darba telpas iekārtošana (5S) princips.
Secinājumi. Novērtējot nodarbināto darba slodzi un novērtējot darba vides apstākļus, ir iespējams noteikt pasākumus, lai mazinātu darba slodzi, pārslodzi locītavām un muskuļiem, mazināt ergonomisko risku ietekmi, kā arī pielietot profilaktiskus vingrinājumus, lai mazinātu muskuļu nogurumu un pārslodzi.
Atslēgvārdi: atkritumu apsaimniekošana, atkārtotas kustības, darba slodze, ergonomika, riski
