February 18, 2022
Zoom
Europe/Riga timezone

VESELĪBAS VEICINĀŠANA DARBĀ BŪVNIECĪBĀ NODARBINĀTAJIEM

Feb 18, 2022, 6:15 PM
5m
Zoom

Zoom

https://lu-lv.zoom.us/j/96768168205?pwd=cGhlSHRuWENUTlZvZlNXY1JJSzRQQT09 Meeting ID: 967 6816 8205 Passcode: 025733

Speaker

Ms Jeļena Grjazniha

Description

Ievads. Būvniecības nozare ir tautsaimniecības spogulis un tai vienmēr būs būtiska loma kopējā valsts ekonomikā. Būvniecības produkcijas apjomi un tirgus struktūra ir tieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstību. Jāpiebilst, ka būvniecības nozare no darba aizsardzības viedokļa ir uzskatāma par bīstamu darbības nozari.
Viens no aktuālajiem Latvijas Būvniecības padomes definētajiem stratēģiskās attīstības mērķiem ir kāpināt nozares produktivitāti, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju. Kā vienu no šī mērķa sasniegšanas rīkiem var minēt - veselības veicināšanu darbā. Proti, pasākumu kopums, kas nodrošina darbiniekiem fizisku, garīgu un sociālu labklājību darbā.
Literatūras dati liecina, ka daudzdimensionāla pieeja šo jautājumu risināšanā sniedz efektīvu rezultātu veselības veicināšanā nodarbinātajiem.
Pētījumā pielietota veselības veicināšanas darbā aptaujas anketēšana, lai analizētu būvniecības uzņēmumos ieviestos veselības veicināšanas darbā pasākumus. Uzņēmumā veselības veicināšanas darbā (VVD) ieviešanas efektivitāte atkarīga no sešiem rādītājiem, kurus vērtē, lietojot aptauju. Veselības veicināšanas darbā kvalitātes kritēriju grupas ir: VVD un uzņēmuma politika, cilvēkresursi un darba organizācija, VVD plānošana, sociālā atbildība, VVD ieviešana, VVD ieviešanas rezultāti.
Pētījuma mērķis: Pētīt veselības veicināšanas darbā pasākumus būvniecības uzņēmumos atkarībā no nodarbināto skaita.
Rezultāti: Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 27 būvniecības uzņēmumi, no tiem: 3 uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 1 līdz 9; 14 uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49; 8 uzņēmumi ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 un 2 uzņēmumi ar nodarbināto skaitu virs 250.
Apkopojot vidējos rādītājus visās sešās kritēriju grupās iegūti sekojoši rezultāti:
uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no 1 līdz 9 veselības veicināšanas darbā pasākumu ieviešanas efektivitātes rādītājs ir 59,2%, uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 – 46,3% uzņēmumos ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 – 63,4%, savukārt, uzņēmumu ar nodarbināto skaitu virs 250 – 74,6%.
Secinājumi: Veselības veicināšanas darbā pasākumu ieviešanas efektivitātes rādītājs ir robežās no 45% līdz 75%, kas norāda, ka vēl ir nepieciešami pasākumi esošās situācijas uzlabošanai. Uzņēmumu pārstāvji norāda, ka veselības veicināšanas darbā pasākumu ieviešanu būtiski ietekmē pieejamie finanšu līdzekļi.
Atslēgvārdi: būvniecība, darba aizsardzība, darbs un veselība, veselības veicināšana, veselīgs dzīvesveids.

Primary authors

Presentation materials

There are no materials yet.