Speaker
Description
Ievads. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi pēdējos gados Latvijā turpina strauji pieaugt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP.gov.lv, 2022). Šī rūpniecība arītiek raksturota kā viena no bīstamākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kurā katru gadu tiek konstatēts vislielākais pirmreizējo arodslimnieku skaits, t.i., 20 % no kopējā pirmreizējo arodslimnieku skaita (VDI, 2021). Nozarē nepārtraukti notiek inovāciju ieviešana, t.sk. attīstās darba vide, notiek daudzu procesu automatizācija un digitalizācija, manuālais darbs tiek aizstāts ar jaunākajām tehnoloģijām u.c. Tomēr neskatoties uz to, šajā nozarē pastāv darba procesi, kurus ir ļoti grūti mehanizēt vai automatizēt (ILO, 2019; Aslan, 2019; Tepe, 2021, EU-OSHA, 2021). Tāpēc nodarbinātie pamatā cieš no muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimībām un citām slimībām saistībā ar darbu (VDI, 2021). Pētījuma mērķis bija pētīt darba vides risku vadību Latvijas apstrādes rūpniecības organizācijās un izstrādāt darba vides risku vadības pilnveides virzienus, pamatojoties uz pieejamo aktuālo zinātnisko literatūru un pasaules praksi.
Metodes. Pētījumā tika izmantota monogrāfiskā metode, sekundāro datu analīze, aprakstošā metode, gadījumu analīze un statistiskā analīze.
Rezultāti. Analizējot sekundāros datus, noskaidrots, ka darba vides risku novērtēšana Latvijas apstrādes nozares organizācijās pamatā ir tikai dokumentu līmenī un kopumā no visiem apsekojumiem pārkāpumi tika novēroti 32 % (VDI, Darba apstākļi un riski Latvijā 2017-2018, 2020), kā arī praksē netiek veikta pilnvērtīga darba vides risku vadība, t.sk. netiek izstrādāti pamatoti preventīvie un aizsardzības pasākumi.
Zinātnisko literatūras avotu analīze norāda uz nepieciešamību pielietot pasaulē atzītas metodes un pieejas darba vides risku vadībā. Autori piedāvā Latvijas apstrādes rūpniecībā pielietot pielāgotu darba vides risku novērtēšanas modeli ar izstrādātu metodiku, kā arī ieviest pārskatāmu darba vides risku pārvaldības procesu (ISO, 2009; Poplin et al., 2015; SWA, 2021). Lai ieviestu efektīvu darba vides risku vadību, Latvijas organizācijām ieteicams aktīvāk izmantot kvalitātes, vides un arodveselības un drošības standartus (ISO 9001, ISO 14001; ISO 45001), kā arī praksē ieviest Lean efektivitātes rīkus, kombinējot tos ar drošas un veselīgas darba vides izveidi (Morgado, 2019, Karanikas, 2021). Darba vides risku vadības pilnveide sākas ar ikvienas organizācijas vadības izpratni un iesaisti, kurai seko sistemātiska pieeja procesu sakārtošanā (Karanikas, 2022).
Secinājumi. Latvijā apstrādes nozares organizācijās darba vides risku vadība un darba aizsardzības sistēmas nodrošināšana nepilnīgi tiek veikta privātā sektora uzņēmumos. Efektīvas darba vides risku vadības nodrošināšanā Latvijas organizācijās jāpielieto starptautiski atzītas pieejas un metodes, t.sk. pielāgotu darba vides risku vadības modeli kombinācijā ar starptautiskiem kvalitātes vadības standartiem un efektivitātes principiem.
Atslēgvārdi: riski, vadība, apstrādes rūpniecība, pilnveide
